Novadnieks Lilita Vanaga

Vidusskolu beigusi Līvānos, vēsturnieces kvalifikāciju ieguvusi LVU Vēstures un filozofijas fakultātē, savukārt zinātniskais grāds iegūts aspirantūrā Latvijas vēstures institūtā 1985. gadā.

L. Vanagas pamatdarbs noris Latvijas Universitātes Etnogrāfisko materiālu krātuvē, kur viņa ieņem vadītājas amatu, strādā arī Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļā.

Kopš 1976. gada Lilita strādā arī Daugavas muzejā (agrāk Doles vēstures un kuģniecības muzejs). “Salaspils ir visai unikāla vieta ne tikai Pierīgas, bet visas Latvijas mērogā”, tā paudusi vēsturniece (Rīgas Apriņķa Avīze, 30.05. 2011.) Viņa sapratusi,  ka ir vairāki Salaspils vēstures posmi par kuriem gandrīz nav ziņu, ka  Salaspili uz visiem laikiem mainījusi apkārtnes applūdināšana, būvējot Rīgas HES. Lilitas pētnieciskais darbs  lielākoties saistīts ar Salaspils novada vēstures liecību vākšanu un apkopošanu, galvenokārt, politikas, ekonomikas un kultūrvēstures jomās, kā arī ar ekspozīciju veidošanu par Salaspils novadu. Nozīmīgākās - 1919.gada Brīvības cīņas. Latvija un Salaspils, 1905.-1907.gads. Cilvēki un notikumi Salaspils novadā. Salaspils kaujai - 400. Salaspils XVII. gs., Laukakmens Daugavas piekrastē, Salaspils un salaspilieši 1920.-1940. g., Latvijas simtgades izstāde- Abi krasti, Salaspils zudušās muižas u. c. Nozīmīgs  veikums ir  vēsturnieces grāmata Salaspils novads. Gadsimtu hronoloģija. 9. g. t. pr. Kr.–21. gs. (2011) - ar bagātīgām ilustrācijām papildināts novada vēstures pētījums.

Lilita Vanaga  izstrādājusi Salaspils novada ekskursiju maršrutus, konsultējusi par dažādiem Salaspils vēstures jautājumiem Daugavas muzeja apmeklētājus, kultūras un izglītības iestāžu darbiniekus, skolniekus, studentus, sagatavojusi interesantas lekcijas u. c. 2011. gadā L. Vanagai  piešķirts  Goda salaspilietes tituls.