
Jānis Ūdris dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 36. (tagad Teikas) vidusskolā. Pēc tēva nāves piecpadsmit gadu vecumā sācis strādāt, mācības turpinot Raiņa vakarskolā. Neklātienē beidzis Latvijas Universitātes žurnālistikas nodaļu. No 1964. līdz 1990. gadam strādājis Latvijas Radio – tehniķis, korespondents, redaktors ārzemju raidījumu redakcijā. Piedalījies Tautas frontes Radio nodaļas dibināšanā. Janvāra barikāžu laikā izveidojis avīzi “ĀBELE”. No 1993. lidz 2007. gadam bijis valsts oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” ārpolitikas redaktors. Kopš 2004. gada izdotas deviņas grāmatas. Apbalvots ar Janvāra barikāžu sardzes medaļu un Valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” Goda zīmi bronzā. “Lāčplēšu” kluba biedrs un biedrības ”Černobiļa” goda biedrs.
Kopš 2012. gada dzīvo Salaspilī.
Izdotās grāmatas:
“No Berlīnes mūra līdz 38. paralēlei”, (“JUMAVA”, 2004)
“Zigfrīda Meierovica trīs Annas”, (“JUMAVA”, 2007)
“Gunta Ulmaņa vertikāle”, (“JUMAVA”, 2009).
“Ulmanis. Lielā Kārļa testaments”, (“ZVAIGZNE ABC”, 2010)
“Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē”, (“ZVAIGZNE ABC”, 2013)
”Zigfrīds Meierovics. Trīs Annas”, (“ZVAIGZNE ABC”, 2014)
“Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts”, (“ZVAIGZNE ABC”2026)
“Ivande Kaija. Sievietes dzelme”, (“ZVAIGZNE ABC”, 2020)
“Belkanto ešafota ēnā”, (“ZVAIGZNE ABC”, 2023)
