Novadnieks Māris Laiviņš

Māra Laiviņa dzimtā puse ir Alūksne. 1966. gadā beidzis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti. Piecus gadus strādājis PSRS Zinātņu akadēmijas Sibīrijas un Tālo Austrumu Ģeogrāfijas institūtā Irkutskā.  Kopš 1976. gada ir salaspilietis,  strādājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā Silava.

Paralēli darbam institūtā Silava vadījis ģeobotānikas laboratoriju LU Bioloģijas institūtā,  profesors LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. Veicis pētījumus fizioģeogrāfijā, ģeobotānikā  un meža ekoloģijā.

Profesora pētījumu virziens vērsts uz Latvijas skujkoku  mežu mainību un platlapju koku izplatību klimata pārmaiņu ietekmē.  2009. gadā ar līdzautoriem izveidots  Latvijas kokaugu atlants. “Lielākā šī darba vērtība ir tā, ka gadsimtu mijā apkopots pašreizējais kokaugu stāvoklis, bet nav nekādas garantijas, ka ikkatrs punktiņš kartē šodien arī tur būtu liekams, jo dabā viss ir mainīgs”, uzskata M. Laiviņš (Rīgas Apriņķa Avīze, 2011, 14. janvāris).

 Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mežzinātnē 2022. gadā saņēmis Kaspara Buša balvu, meža nozares gada balvu,  augstāko apbalvojumu nozarē Zelta čiekurs nominācijā Par mūža ieguldījumu (2015) u. c. apbalvojumus.  

Māris Laiviņš ir viens no Latvijas vadošajiem zinātniekiem arī bioloģiskās daudzveidības  un meža ekosistēmu izpētes jomā.  “Pats vērtīgākais, ko esmu paveicis, noteikti ir manas publikācijas – to ir vairāk par 300 simtiem. Nekādā gadījumā, protams, nepretendēju uz Nobela prēmiju, bet šajos darbos noteikti ir atziņas, kuras cilvēkiem ir un būs vajadzīgas”, stāsta zinātnieks (Rīgas Apriņķa Avīze, 2015, 19. maijs).

2023. gadā Mārim Laiviņam piešķirts tituls  Goda salaspilietis.