Ķekavas novada Katlakalna bibliotēka

1908.gada 24.martā kā biedrības bibliotēka ar lasītāju zāli ir dibināta Katlakalna bibliotēka. Tāpat tika rīkotas teātra izrādes, priekšlasījumi, zaļumu svētki. Pirmais biedrības pārzinis ir bijis Jozers Jānis. No 1930.-1934.gadam par rakstvedi un bibliotēkas pārzini strādāja Štrauss Ernests. Tad darbība tika pārtraukta. Tā atsākās ar 1955.-1961.gadam, kad bibliotēku vadīja Vilma Kalme.

No 1961.-1975. gadam darbu turpina Lilija Mirdza Gulbe. Viņa Katlakalnā nostrādājusi 14 gadus, kopumā par bibliotekāri - 31 gads.

1980.gadu bibliotēka pārceļas atpakaļ uz Katlakalna Tautas namu, un par bibliotēkas vadītāju sāk strādāt Vaira Lorberga. Viņa 1961.gadā ievēlēta Rīgas pilsētas Lietišķās un tēlotājas mākslas komitejā. Vadīti pulciņi un studijas – Ķekavā, Mālpilī, Siguldā, Krimuldas zinātniski pētnieciskajā saimniecībā. Vaira Lorberga ir Tautas daiļamata meistare ar daudziem Goda un atzinības rakstiem, gan lietišķajā mākslā, gan bibliotekārajā darbā. 25 gadi nostrādāti par vadītāju Katlakalna bibliotēkā un kopumā 50 gadi Rīgas rajona bibliotēkās- Ropažos, Baložos, Katlakalnā. 2008.gadā Vairai Lorbergai tiek piešķirts Ķekavas Goda cilvēka tituls, kas visu savu dzīvi veltījusi cilvēkiem un darbam, ievedot grāmatu pasaulē vairākas ķekaviešu paaudzes, bijusi stingra, prasīga un labestīga darbaudzinātāja, ievadot darbā daudzus bibliotekārus. Pateicoties Vairai Lorbergai, pēc labākās sirdsapziņas paveikts darbs kļuvis par Katlakalna bibliotēkas vizītkarti.

1999.gadu bibliotēkai telpas tiek iedalītas Tautas nama pirmajā stāvā – bijušajā feldšeru punktā, kur telpas ir nedaudz plašākas.

Ar 1999.gadu bibliotēkā par bibliotekāri sāk strādāt Daiga Dinsberga, no 2003.gada oktobra - par vadītāju. 2005.gadā par bibliotekāri sāk strādāt Helēna Meija.

Katlakalna bibliotēka ir iestāde, kas ļoti rūpīgi veic novadpētniecības darbu savā apkārtnē. Bibliotēka ir izveidojusi un apkopojusi 10 mapes par novadpētniecību, kuras regulāri tiek papildinātas. Katlakalns ir ievērojams ar saviem cilvēkiem, kultūrvēsturiskiem objektiem, pieminekļiem un savu pilskalnu. Apkopoti 5 albumi par visiem pasākumiem, ekskursijām, svarīgākajiem notikumiem. Viesu grāmata, kur savas atmiņas ierakstījis katrs uzaicinātais viesis. Katlakalna bibliotēka veic mutvārdu daiļradi – dzīvesstāstu vākšanu no iedzīvotajiem.

2008. gadā ir izstrādāts bibliogrāfiskais rādītājs ,,Katlakalna kultūrvēsturiskais mantojums” laika posmā no 1988.-2008.gadam, par Katlakalna ievērojamākajiem novadniekiem Garlibu Helvigu Merķeli, Johanu Heinrihu Baumani, Paulu Lejiņu, Robertu Gabri, Robertu Feldmani.

Katlakalna bibliotēka ir ievērojama ar saviem pasākumiem, kuri ir ļoti daudzveidīgi un interesanti. Uz tikšanos ar lasītājiem, esam aicinājuši daudz rakstniekus, piemēram, Ēriku Hānbergu, Laimu Muktupāvelu, aktrisi Dzintru Klētnieci, Silviju Geikinas kundzi, Kristīni Klētnieci –Siku ar pianistu Māri Žagaru u.c.

Bibliotēka 2007.gada 19.oktobrī nosvinēja savu 100gadu jubileju - deputāti vienbalsīgi atzina, ka Katlakalna bibliotēkai ir vajadzīgas jaunas telpas. Grandiozā pasākumā viesus priecēja dažādi mākslinieki (prezentācija CD, bildes no jubilejas pasākuma, speciāli izveidots albums par godu šai jubilejai, kuru var apskatīt bibliotēkā).

Katlakalna bibliotēkā ir izveidojusies tradīcija - katru gadu saviem lasītājiem rīkot literāru ekskursiju uz ievērojamām vietām, ne tikai pa Latviju, bet arī uz Lietuvu un Igauniju.