Ceturdiena, 18.Janvāris, 2018
 

Aktuāli

  • Nodarbības notiks Salaspils novada bibliotēkā, sestdienās plkst.10.00, sākot no 2018.gada 6.janvāra

    Vadītājs: psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis

    1. Ievads kursā - apzinātības pamati Kā īsti strādā mūsu apziņa, uzmanība, domāšana? Cik lielā mērā varam to ietekmēt? Vai mēs paši esam sava prāta pavēlnieki vai arī tas valda pār mums? Pirmajās divās nodarbībā paskaidrošu pamata tehnikas, iemācīšu sākotnējos vingrinājumus. Tehnika “6R”.

    2. Attieksme Pieredze ir nevis tas, kas ar mums ir noticis, bet gan tas, kā attiecamies pret to, kas ar mums ir noticis. Vai — kā rakstīja psihoterapeits Viktors Frankls: “Mūsu attieksme pret situāciju, kurā esam, ir pēdējā brīvība, kuru neviens mums nevar atņemt”. Kā mēs izmantojam šo brīvību? Vai apzināmies un lietojam to? Nodarbībā pastāstīšu par psiholoģiskajiem mehānismiem, kuri ir attieksmju pamatā. Pārrunāsim veidus, kā veidojam attieksmes un kā tās ir iespējams mainīt — un kā tas maina mūsu dzīves.

    3. Gribasspēks un pašdisciplīna Mūsu smadzenēs ir divas struktūras, kas uz jautājumu “ko es vēlos” sniedz dažādas atbildes. Tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc mums nākas izvēlēties, bet dažādas vēlmes rada situāciju, kurā mums ir jālieto gribasspēks. Lekcijā par to, kā trenēt un atīstīt savu gribasspēku, gan atsakoties no nevēlamām lietām, gan ieviešot vēlamās, vingrinājumi un tehnikas gribasspēka stiprināšanai.

    4. Stress Stress ir kļuvis par šī laikmeta galveno iezīmi. Stresu veido viss — nauda, darbs, attiecības, bērni — pati dzīve. Protams, mēs katrs tā vai citādi cenšamies tikt galā ar stresu, bet ir iespējams izdarīt ko vairāk. Ne tikai “tikt galā”, bet samazināt to, pat situācijā, kurā mēs ārējos apstākļus ietekmēt nevaram.

    5. Negatīvas un destruktīvas emocijas Dusmas un naids. Bailes. Izmisums. Pamestības sajūta. Vientulība. Depresija. Zems pašvērtējums. Sevis noniecināšana. Ciešanas. Droši vien visi esam saskārušies ar šīm vai līdzīgām emocijām kādā savas dzīves posmā. Kā tās pārvarēt? Kā tikt galā ar dzīves grūtumiem, ar negatīvām un destruktīvām emocijām? Kādas ir metodes, kuras piedāvā apzinātība? Un ko par to visu saka zinātnes pētījumi?

    6. Laime kā prasme Vai laime ir likteņa dāvana? Vai laimīgi varam būt tikai tad, ja mums paveicas? Vai — es varētu būt laimīgs, ja vien… Varbūt laime ir ilga un grūta darba rezultāts? Un, ja tā — vai laime ir pieejama visiem? Tiešām visiem? Mūsdienu neirozinātnes pētījumi aizvien vairāk apliecina to, ka laimi ir iespējams apgūt — jo tā ir prasme, iemaņa. Tie balstās gan smadzeņu uzbūves īpatnībās, gan tajā, ko un kā domājam — par laimi, par sevi, par situāciju. Domāšanu var mainīt. Tā ir prasme. Apgūstama prasme.

    7. Mentālā higiēna Mēs ikviens zinām, ka ir jāievēro higiēna, lai neslimotu — ir jākopj ķermenis, jāmazgājas, jātīra zobi. Jāskatās, ko ēdam. Jākustas. Jāattīrās. Bet kā ir ar prātu? Arī te ir jāievēro higiēna. Prāta higiēna. Ja to ievērosim (daudzi to dara dabīgi), tad dzīvosim ilgi un laimīgi.

    8. Apzinātība ikdienā. Kursa noslēgums. Kā ikdienā ieviest un nostiprināt šajā kursā apgūto. Citi apzinātības prakses vingrinājumi. Atbildes uz vēl līdz šim neatbildētiem jautājumiem.

  •  2018.gada JANVĀRIS

     
    Lasītava
     
    Abonements
     
    Bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļa
     
    Dienvidu filiālbibliotēka
     
    Saulkalnes filiālbibliotēka
     
     
    Literatūras izstāde „Latviešu drāmas meistars ar „gaišo strīpu””, veltīta rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa 155.gadskārtai
     
     
     
    Zvaigznes dienai veltīta literatūras izstāde  „Zvaigznes manās plaukstās”
     
     
    „Raibā dzīve,
     cik tu man mīļa!”
     
    Literatūras izstāde „Latviešu rakstniekam Rūdolfam Blaumanim – 155”
     
     
    Literatūras izstāde
    Ievērojami cilvēki literatūrā”
    „Katra cilvēka dzīve ir pasaka, rakstīta ar Dieva roku.”
    /H. K. Andersens/
     
     
     
     
    Tematiskā izstāde  „Ar ko mēs lepojamies : Latviskā identitāte”
    no 15.01.
     „Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
     Aizdzen mani Kurzemē”
      /L.t.dz./
    Latvijas simtgadei veltītā cikla izstāde „Latvijas novadi. Kurzeme”
  •  Atzīmējot prezidentes (1999-2007), dainu pētnieces, psiholoģijas profesores Vairas Vīķes-Freibergas jubileju, no 8. līdz 30.decembrim Salaspils novada bibliotēkā skatāma izstāde „Vaira Vīķe-Freiberga. Ar Sauli”.

    Izstādes apmeklētājam tiek dota iespēja ielūkoties Vairas Vīķes-Freibergas dzīves gājumā sākot no bērnības un bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā līdz viņas pēcprezidentūras darbībai šodien. Izstāde ietver faktu un foto liecības, prezentācijas, grāmatas un periodiskos izdevumus. Bagātīgs ir eksprezidentes oriģināldarbu un zinātnisko publikāciju klāsts, kura daudzveidīgo tematisko loku atspoguļo izstādē iekļautā darbu izlase. Salaspils bibliotēkas krājumā esošie materiāli papildināti ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekciju.
    Izstāde tapusi sadarbībā ar Daugavas muzeju un Salaspils 1.vidusskolu. Izstādes īstenošanā atbalstu sniedza Imants Freibergs un Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre Daina Lasmane.
               Izstādes atklāšana norisinājās 8.decembra pēcpusdienā. Piedalīties bija aicināti aktīvākie lasītāji, sadarbības partneri un kolēģi. Sanākušos ar klātbūtni pagodināja pati Vaira Vīķe-Freiberga un viņas dzīvesbiedrs un balsts Imants Freibergs. Viesu vidū bija arī prezidentes laikabiedrs un ģimenes draugs, dzejnieks Knuts Skujenieks. Izstādes ieinteresēta, gaviļniece rūpīgi un nesteidzīgi aplūkoja Salaspils novada bibliotēkas sarūpēto dāvanu, vēlāk atzīstot, ka tā ir lielisks pārsteigums dzimšanas dienā. Jubilāri un klātesošos priecēja Salaspils 1.vidusskolas vokālais ansamblis „Atvariņi” Aijas Pizānes vadībā. Bērnu dziedātās tautasdziesmas, ziedi un apsveikuma vārdi Vairai Vīķei-Freibergai jubilejā raisīja gaišu noskaņu. Prezidente labprāt dalījās priekā par izstādi un pasākuma gaitā brīžiem ļāvās atmiņām, kas emocionāli sildīja gaisotni.
               Saules motīvs ir cieši ievijies Vairas Vīķes-Freibergas mūžā. „Maroka, Daurata un Kasablanka pasaules kartē šodien iezīmējas kā viena no Latvijas prezidentes mītnes un patvēruma zemēm bēgļu gaitās pēc Otrā pasaules kara. Varbūt tieši tur tālumā, siltās dienvidu saules apspīdēta, viņa sāka aizdomāties par savas dzimtenes sauli un pasauli un tās abas atrada latvju dainās?”, tā retoriski izskan minējums Ausmas Cimdiņas biogrāfiskajā apcerē „Brīvības vārdā”. Latviešu tautasdziesmu pētniecība, kas aizsākās aizvadītā gadsimta 60. gados trimdā, turpinājās arī pildot valsts prezidentes pienākumus. Knuts Skujenieks par Vairas Vīķes-Freibergas grāmatu „Siltā saule” (2002) saka: „Šeit tekstā ieiet pašas autores atmiņas un iespaidi, nostāsti un ģimenes tradīcijas. Un tas absolūti netraucē nopietnai, dziļai analīzei. Šeit nav bailes no subjektīvisma, savas interpretācijas. Mēs tai varbūt nepiekritīsim, mēs to varbūt redzēsim citādi, bet ne tas ir svarīgi. Mēs esam ierosināti, mēs esam iedziļināti šajā milzīgajā gaismas būvē …” 2016.gadā apgādā „Pētergailis” klajā nāca noslēdzošais pentaloģijas „Trejādas saules”: Mitoloģiskā saule sējums, par kuru autore 2017.gadā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Gada balvu zinātnē.
    Saule, latvietība un latviskās vērtības ir tikai dažas no tēmām, kuras savos zinātniskajos darbos pētījusi un publiskajā telpā atspoguļojusi Vaira Vīķe-Freiberga. Aicinām aplūkot izstādi par spilgtu un Latvijai nozīmīgu pasaules mēroga personību, kuras veikums ir neaptverams.
                Izstāde tapusi ar Salaspils novada domes finansiālu atbalstu. Izstādes veidotāji pateicas par sadarbību māksliniecei Dainai Zilaucei, skolotājai Dainai Tauriņai un viņas audzēkņiem, fotogrāfam Kasparam Suškevicam, poligrāfijas kompānijai Lattims u.c.
                Izstāde iecerēta un īstenota kā ceļojošā izstāde un turpmāk atsauksimies bibliotēku un citu organizāciju vēlmei izstādi eksponēt savās telpās.
    Tekstu sagatavoja Ilze Zariņa
    Foto: Anda Priedīte, Kaspars Suškevičs

     

        

  •  VIETVĀRDU talkas mērķis ir apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus (īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Spolīškalns, Reķupīte  utt.), kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet kuriem ir būtiska nozīme Latvijas daudzveidīgajās izloksnēs un dialektos.

     
  •  

    Car graphics

    UZMANĪBU!

    AUTOMAŠĪNAS    STĀVVIETĀ    (KREISAJĀ PUSĒ)
     NOVIETOJIET  TIKAI AR  BIBLIOTĒKAS  ATĻAUJĀM
     (ATĻAUJA TIEK IZSNIEGTA GARDEROBĒ)
     

 

 
Saturs:
Salaspils novada bibliotēka
 
Veidoja: